Darbinieku labbūtība, labbūtība darbā un labbūtība darbavietā ir termini, kas bieži tiek lietoti, runājot par to, cik labi darbinieki jūtas un cik labi viņiem klājas savā darbavietā. Šajā rakstā aplūkosim, kas īsti ir labbūtība darbā un kāpēc tā ir tik svarīga.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) definē labbūtību (angļu val. wellbeing) kā pozitīvu stāvokli, ko piedzīvo indivīdi un sabiedrība. Līdzīgi veselībai, tas ir resurss ikdienas dzīvei, ko nosaka sociālie, ekonomiskie un vides apstākļi. Labbūtība ietver dzīves kvalitāti, cilvēku un sabiedrības spēju sniegt mērķtiecīgu un nozīmīgu ieguldījumu. Sabiedrības labbūtību var noteikt pēc tās spējas būt noturīgai, spējīgai rīkoties un pārvarēt izaicinājumus.
Darbinieku labbūtības nozīme
Darbinieku labbūtībai (angļu val. employee wellbeing) un labbūtībai darbavietā (angļu val. workplace wellbeing) ir vairākas definīcijas, un tas ir ļoti plašs jēdziens. Nepastāv vienošanās par konkrētu definīciju, taču neskaitāmi starpdisciplināri pētījumi rāda, ka labbūtība darbā ir vairāku faktoru apvienojums. Tas atspoguļo paša cilvēka vērtējumu par dažādām ar darbu saistītām jomām.
Psiholoģiskā labbūtība darbavietā
Psiholoģiskā labbūtība darbavietā atspoguļo cilvēka personīgo pieredzi un subjektīvo vērtējumu par ar darbu saistītiem faktoriem. Piemēram, iesaiste darbā, apmierinātība ar darbu, pozitīvi emocionālie pārdzīvojumi darbā (prieks, laime, aizrautība u.tml), personīgā un profesionālā izaugsme, darba jēgpilnība, psiholoģiskā drošība un citi ar darbu saistīti faktori būs tie, kas veido darbinieka labbūtību darbā.
Ir skaidrs, ka ir svarīgi noteikt labbūtības robežas, lai izprastu, kuri tieši labbūtības faktori vai to apvienojums ir aktuālākie konkrētajā kontekstā, lai attiecīgi veidotu uzņēmuma labbūtības vīziju, nospraustu konkrētus mērķus un ieviestu piemērotas labbūtības programmas un intervences.
Kā uzlabot darbinieku labbūtību?
Lai uzlabotu darbinieku labbūtību, ir svarīgi īstenot vairākus pasākumus:
Labbūtības mērīšana. Izmantot aptaujas un pētījumus, lai saprastu, kā darbinieki jūtas un kas viņiem ir svarīgi. Tas ļauj uzņēmumam izstrādāt mērķtiecīgus uzlabojumus.
Labbūtības stratēģijas izstrāde. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāt stratēģijas, kas vērstas uz darbinieku labbūtības uzlabošanu konkrētajās jomās, piemēram, psiholoģiskās drošības un atbalstošas kultūras veicināšana, vadītāju apmācības, atbalstoša uzņēmuma iekšējās politika, darba dizaina maiņa vai uzlabojumi, apmācības stresa vadībā vadītājiem un darbiniekiem, elastīga darba laika iespējas un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana caur uzvedības modelēšanu, iekšējiem noteikumiem, personālvadības procesu un politiku uzlabojumi un citiem pasākumiem.
Vadītāju apmācības. Apmācīt visa līmeņa vadītājus atpazīt un risināt darbinieku labbūtības jautājumus. Vadītājiem ir jābūt spējīgiem sniegt atbalstu un veicināt pozitīvu darba vidi. Vadītājiem ir jābūt arī spējīgiem parūpēties pašiem par sevi, veicināt komandas iesaisti, apmierinātību ar darbu un citus rādītājus. Tas ir liels darbs, kam ir nepieciešama pamatīga zināšanu un pieredzes bāze.
Ilgtspējīgu labbūtības iniciatīvu ieviešana. Pastāvīgi īstenot un uzlabot iniciatīvas, kas veicina darbinieku labbūtību, piemēram, atbalstošas un psiholoģiski drošas kultūras veicināšana un uzturēšana caur stratēģiskām attīstības iniciatīvām, godīgi un sakārtoti personālvadības procesi un politikas, veselības veicināšanas programmas, komandas saliedēšanas pasākumi, regulāras sarunas un konsultācijas ar darbiniekiem un daudzi citi.
Noslēgums
Darbinieku labbūtība ir būtiska veiksmīgai uzņēmuma darbībai. Nodrošinot atbalstošu un veselīgu darba vidi, uzņēmumi var veicināt augstāku produktivitāti, samazināt darbinieku mainību un uzlabot kopējo darba atmosfēru. Investīcijas darbinieku labbūtībā ir ilgtermiņa ieguldījums, kas atmaksājas.
Comments